Jūgendstils Vecrīgā - jūsu ceļvedis neaizmirstamai pastaigai

Ir radies priekšstats, ka jūgendstilu jāiet skatīties vienīgi Alberta ielā. Rīgai ir ap 800 jūgendstila ēku un dažas arī atradīsim vecpilsētā.

Kas īsti ir jūgendstils? Latviešu valodā šo vārdu pārņēma no vācu valodas - Jugendstil. Šo vārdu burtiski tulkojot tas būtu - jaunības stils. Arī citās valodās, nepārprotami šis stils norāda uz ko jaunu: franču valodā - Art Nouveau, spāņu - Modernisme, krievu - стиль модерн, itāļu – Stile Liberty. Jauns, enerģisks cilvēks tieksies pēc kaut kā jauna, neatklāta, dumpinieciska, lai parādītu vecajai paaudzei, ka jaunā var savādāk, varbūt pat labāk, atsakoties pilnībā no vecā. 19.gadsimtā historisms noteica arhitektūras stilu. Historisms atsaucās uz izbijušiem stiliem un no vecā tika radīts kas jauns - neogotika, neorenesanse, neobaroks. Stilam vienkārši pielikt “neo” (no grieķu valodas - jauns). Nē - tas nekam neder! Mums jārada kaut kas pavisam jauns un nebijis! Ideāls priekšnoteikums ir 19.gadsimta mija. Vecais gadsimts iet uz beigām un sākas jauns! Un starmešu gaismā var parādīties JŪGENDSTILS.

Ko jūgendstils izmainīja? Kas bija tas inovatīvais? Jaunais, modernais? To trāpīgi formulēja mākslas kritiķis un publicists Jānis Asars: “… ir jākonstruē no iekšienes uz ārieni, jāierīko iekštelpas pilnīgi lietderīgas un daiļas, un to kārtībai tad jāpiemēro nama ārējais veids.” Iepriekš historismā noteicošais bija fasādes simetrija - vai nepieciešams logs iekštelpai vai nē, tas nebija būtiski, jo fasādes simetrijai tas bija nepieciešams. Kādreiz pavērojiet fasādes Vecrīgas ielās un jūs ieraudzīsiet pat uzkrāsotus logus, lai nodrošinātu simetriju fasādē!

Jūgendstila būtiska iezīme, iedvesmas avots un vienojošais visā Eiropā bija daba! Motīvi tika meklēti ne tikai vietējā florā un faunā, bet arī tālās zemēs un fantastisko būtņu pasaulē, kā arī mitoloģijā. Dabas tēma bija modē kopš Čarlzs Darvins nāca klajā ar savu evolūcijas teoriju. Ne velti dažās jūgendstila ēkās ieraudzīsim pat mērkaķus. Tomēr, tiek arī uzskatīts, ka šī dabas slavināšana ir pretmets 19.gs. industriālajai revolūcijai. Vēl viena ļoti būtiska iezīme tieši Rīgas jūgendstilam - latviskums.

Atceramies, ka Rīga kopš pilsētas dibināšanas 1201.gadā un līdz pat 19.gs. bija ļoti vāciska. Tas mainās 19.gadsimta mijā, kad Rīgā ieplūst arvien vairāk no dzimtbūšanas atsvabinātie latvieši. Ja 1868.gadā Rīgā no visiem pilsētas iedzīvotājiem 42,9% bija vācieši, 25,1% krievi un tikai 23,6% latvieši, tad 1913.gadā, kad Rīgai jau bija vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, etniskais sastāvs būtiski ir mainījies: 13,3% vācieši, 19,3% krievi un pārliecinošā vairākumā latvieši ar 42,2% (1). Etniskā sastāva izmaiņas sakrīt ar jūgendstila uzplaukumu Rīgā. Tāpēc noteikti var apgalvot, ka Rīgas pilsētā ienāk latviskāki vaibsti - ēkas pasūtītāji, kā arī arhitekti tagad bija ne tikai priviliģētā vācu šķira, bet arī latvieši. Jaunielā 25/27 ēku pasūtītājs bija mūrnieku amata meistars un būvuzņēmējs latvietis Ludvigs Neiburgs.

Bet ko nu runāt tik daudz par Jūgendstilu - tas ir jāredz savām acīm! Piedāvāju maršrutu pa Vecrīgas Jūgendstilu.

Jauniela 25/27 - viesnīca un restorāns Neiburgs

1903.gads, arhitekts vācbaltietis Vilhelms Bokslafs (Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff)

Ja mēs visas V.Bokslafa projektētās ēkas novietotu vienā rindā, tās visas būtu ļoti atšķirīgas. Minēšu tikai dažas: Biržas komercskola (mūsdienās Mākslas Akadēmija), Āgenskalna un Čiekurkalna ūdenstorņi, Jaunmoku pils, Dubultu un Krusta baznīcas.

Nostājieties pret fasādi Jaunielā, paceliet galvu un pašā augšā ieraudzīsiet pret torni atspiedušos sfinksu! Zem sfinksas maskarons ar biedējošu grimasi. Palaidiet skatu uz galveno ieeju - virs tās katru ienākošo viesi sveicina liela maska un spoža saule. Palaidiet skatu nedaudz augstāk, pa labi un pa kreisi jums šķelmīgi smaidīs maskaroni. Tālāk pa labi zem diviem balkoniem maskaroni ar biedējošām grimasēm maskējas augu ornamentikā. Pakavējieties vēl mazliet un paši ieraudzīsiet arvien vairāk fascinējošas detaļas!

Tālāk dodamies pa Krāmu ielu un iegriežamies pa kreisi Tirgoņu ielā.

Tirgoņu iela 4

1900.gads, arhitekti vācieši Heinrihs Šēls un Frīdrihs Šefels (Heinrich Scheel, Friedrich Scheffel)

H.Šēls dzimis Hamburgā un profesionālo izglītību ieguva Sanktpēterburgā. F.Šefels mācījies Vācijā, Ekernferdes būvskolā un 1899.g. Sanktpēterburgā ieguva būvtiesības. No 1900. līdz 1904.gadam abi kopīgi darbojās H.Šēla būvbirojā Rīgā.

Izteiksmīgie logi abos pirmajos stāvos norāda uz gadsimta sākuma vajadzību - veikali. Pilsētu iedzīvotāju skaits aug, industriālās revolūcijas rezultātā tiek saražotas preces lielos daudzumos un veikalniekiem nepieciešamas plašas, gaišas telpas.

Viena no jūgendstila iezīmēm šajā ēkā ir skaistie metāla kalumi ap lielo logu rāmjiem.

Dodamies tālāk, iegriežoties pa labi Šķūņu ielā.

Šķūņu iela 10/12 - Detmaņa nams

1902. gads un tie paši arhitekti kā iepriekšējai ēkai.

Izcils agrīnā jūgendstila paraugs, kad fasādes tika piesātinātas ar augu motīviem. Šīs ēkas fasādē redzama vēl viena īpaša jūgendstila iezīme - liektas, vijīgas līnijas. Pat logu palodzēm ir liekta līnija!

Celiet galvu augšā - pašā augšā no ēkas noraugās uz jums vilks. Vai tomēr suns? Vai varbūt vilkacis?

Paraugieties uz ēku pa labi. Izcils paraugs 19.gadsimta ēkai ar simetriski ritmiskām

logailēm - bet, kas tad tas? Pēdējie logi uz fasādes ir uzkrāsoti!?

Dodamies tālāk uz priekšu pa Šķūņu ielu, kas pāriet Skārņu ielā. Dodamies līdz Audēju ielai un iegriežamies šajā ielā pa kreisi.

Audēju iela 7 - Groseta nams

1899.gads, arhitekti Alfrēds Ašenkampfs un Maksis Šervinskis (Alfred Aschenkampff, Max Schwerwinsky)

Šī ir uzskatāma par vienu no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā. Ēka nav celta no jauna, bet pārbūvēta un šos darbus pasūtīja grāmatu izdevējs Aleksandrs Grosets.

Paceliet galvu augšā līdz dzegai - interesanti metāla kalumi un augšējam mansarda stāvam izteiksmīgas metāla margas. Tālāk fasādē ieraudzīsim agrīnajam jūgendstilam tik raksturīgās līnijas, apļus un augu ornamentus. Ēkas krāsojumā izmantota zaļa bālgana krāsa, kas ir ļoti raksturīga jūgendstilam.

Dodamies nedaudz uz priekšu pa Audēju ielu un iegriežamies pa kreisi Kalēju ielā. Jau pa gabalu ieraudzīsiet nākamo krāšņo ēku.

Jāņa iela 23

1903.gads, arhitekts ebreju izcelsmes Pauls Mandelštams (Paul Mandelstamm)

Iespaidīgais stūra erkers sveicinās katru ienācēju - kastaņu koks, baltu ziediņu virtene un iespaidīga laterna. Paceliet acis nedaudz augstāk un jums uzspīdēs apzeltīta saule. Fasādē izmantotas ļoti izteiksmīgas agrīnā jūgendstila iezīmes - polihromija un dažādi apdares materiāli. Ir izmantotas tik daudz krāsu: tipiski zaļā, ķieģeļi un jumta apdare spilgti sarkanā un gaišās līnijas apvij ēku kā taisnas jostiņas. Vēl viena izteikta jūgendstila iezīme: lizēnas - starp logiem vertikāli slejas trīs līnijas, kas tiek noslēgtas ar aplīšiem.

Ejot tālāk pa Kalēju ielu, pievērsiet vēl nedaudz uzmanību šīs ēkas skaistajām koka durvīm!

Nogriezietes pa labi Teātra ielā un aizejiet līdz Grand Hotel Kempinski viesnīcas galvenajai ieejai. Šoreiz neapskatīsim šo viesnīcu, bet pagriezīsimies pa 180 grādiem, lai ieraudzītu ēku Teātra un Vaļņu ielas krustojumā.

Teātra iela 9

1904.gads, arhitekti Heinrihs Šēls un Frīdrihs Šefels (Heinrich Scheel, Friedrich Scheffel)

Skaista un krāšņa eklektiski dekoratīva ēka, kurā redzams, ka arhitekti vēl neatsakās no veciem stiliem - renesanses un baroka. Tomēr izteiksmīgas jūgendstila iezīmes ir 5.stāva stūra logs, kas veidots atslēgas cauruma formā un dekoratīvā mozaīka ap to. Šai ēkai nav tornis, bet gan zemeslode, ko notur 3 atlanti. To veidojis Rīgas slavenais tēlnieks Augusts Folcs. Šodien skaistās ēkas iemītnieki ir Itālijas vēstniecība.

Iegriežamies pa labi Vaļņu ielā un dodamies līdz krustojumam ar Kaļķu ielu.

Kaļķu iela 15

1914.gads, arhitekts latvietis Jānis Alksnis

Pirmajā acu uzmetienā mēs šo ēku varbūt nemaz nesaistītu ar jūgendstilu. Tomēr, ieraugot gadskaitli, šaubu vairs nav. Šī ēka ir labs paraugs jūgendstila beigu posmam, jo, diemžēl, stila attīstību pārtrauca Pirmais Pasaules karš. Pēc 1910.gada arhitekti tomēr atgriezās pie klasikas un radās neoklasicisms, kas visbiežāk tika izmantots monumentālām celtnēm, kā, piemēram, bankām. Šī ēka tika celta Rīgas Pārdaugavas savstarpējās kredītbiedrības bankai un viena no pirmajām celtnēm Rīg, kurā tika izmantota monolīta dzelzsbetona karkasa konstrukcija.

Dodamies nedaudz uz priekšu pa Vaļņu ielu, tad iegriežamies pa kreisi Zirgu ielā un dodamies līdz krustojumam ar Meistaru ielu.

Meistaru iela 10 - Melno Kaķu Nams

1909.gads, arhitekts Frīdrihs Šefels (Friedrich Scheffel)

Katram Rīgas viesim tiek stāstīta melno kaķu un Plūmes kunga leģenda. Tomēr tikai retais pieminēs, ka šī ir jūgendstila ēka. Nostājieties pret fasādi Meistaru ielā un ieraudzīsiet skaisto ieejas portālu. No torņiem uz jums noraugās divi melni kaķi.

Pagriežamies pa kreisi uz Mazo Smilšu ielu, aizejot līdz galam, iegriežamies pa kreisi Smilšu ielā.

Smilšu iela 8 - Bobrobva nams

1902.gads, arhitekti Heinrihs Šēls un Frīdrihs Šefels (Heinrich Scheel, Friedrich Scheffel)

Šajā vietā pirms vairāk nekā 120 gadiem atradās vecas noliktavu ēkas, kādas vēl šur tur Vecrīgā varam ieraudzīt. Noliktavas iegādājās krievu tirgotājs Iļja Bobrovs, kam piederēja veikaliņš. Pieaugot turībai viņš pasūta sev greznu, reprezentatīvu ēku, kur pirmajā stāvā tika ierīkoti veikali, otrajā biroja telpas un augšstāvos īres dzīvokļi. Pieejiet pie ieejas durvīm gan Smilšu, gan Aldaru ielas pusē un, ja neizdodas iekļūt kāpņu telpā, tad vismaz caur logiem ieskatieties tajās un ieraudzīsiet vienas no skaistākām interjera apdarēm Rīgā.

Pirms dodaties tālāk pa Smilšu ielu, atrodiet mērkaķi ar ēkas gadskaitli!

Dodamies tālāk pa Smilšu ielu uz Doma laukuma pusi.

Smilšu iela 2

1902.gads, arhitekts latvietis Konstantīns Pēkšēns

Ieskatoties fasādes detaļās varētu šķist, ka atrodamies zooloģiskā dārzā – katru stāvu rotā dažādi dzīvnieki: suņi, pelītes, putniņi, taureņi, pūces, vāveres, aitas, vilki un divu stāvu erkeram pa vidu pāvs - viens no jūgendstila skaistuma un pašapziņas simboliem. K. Pēkšēns ir viens no Rīgas jūgendstila “tēviem” un tagad viņa kādreizējais dzīvoklis Alberta un Strēlnieku ielas stūrī ir kļuvis par muzeju “Rīgas Jūgendstila centrs”. Jūgendstila muzejs, kuru noteikti katram rīdziniekam un Rīgas viesim būtu jāapmeklē, lai izjustu 20.gadsimta dzīves garu.

https://jugendstils.riga.lv/lat/

Mēs paši Rīgu un tās arhitektūru pieņemam par pašsaprotamu, bet vai mēs apzināmies tās vērtību? Un nepieciešamību saglabāt nākamajām paaudzēm?

Ja vēlaties vairāk uzzināt par jūgendstilu Rīgā un, kādi būtiski priekšnosacījumi noteica to, ka Rīga ir tik bagāta ar jūgendstilu, piedāvāju pastaigu pa Vecrīgas jūgendstilu ar maniem stāstiem un atklājumiem.

Rīgas gids Kristīne Bähr-Gurtiņa mob.: +371 26305304 e-pasts: kristine.baehr@gmail.com mājas lapa: https://www.facebook.com/pastaigasriga Gidu pakalpojumi angļu, vācu un latviešu valodā, Rīgā un Baltijā.

(1) Jānis Krastiņš Rīgas jūgendstila ēkas 2007. – Page 14